Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība                                                             

Reģ.Nr. 4213900440, Kārsavas iela 22, Baltinava, Baltinavas pagasts, Balvu nov., LV-4594,

tālrunis +371 64521301, e-pasts: baltinavavsk@balvi.lv

Balvu novada

Baltinavas pagastā

2022.gada 29.augustā

Baltinavas vidusskolas

izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

Izdota saskaņā ar

Vispārējās izglītības likuma 10.panta 3.daļas 2.punktu,

Baltinavas vidusskolas nolikuma 30.punktu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Vērtēšana ir neatņemama izglītošanās procesa sastāvdaļa.

1.2. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk tekstā- Kārtība) izstrādāta, lai Baltinavas vidusskolā (turpmāk tekstā- Skola) nodrošinātu vienotu pieeju izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā.

1.3. Skolā izglītojamo mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar:

       1.3.1. 2018.gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”;

       1.3.2. 2019. gada 3.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.

2. Vērtēšanas mērķi un uzdevumi

2.1. Mērķi:

       2.1.1. noteikt izglītojamo zināšanu, prasmju un iemaņu atbilstību valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standarta prasībām;

       2.1.2. sekmēt katra izglītojamā zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi, izpratni par mācīšanās panākumiem.

2.2. Uzdevumi:

       2.2.1. konstatēt katra izglītojamā mācību sasniegumus un attīstības dinamiku;

       2.2.2. sekmēt izglītojamo atbildību par sasniedzamo rezultātu mācību procesā;

       2.2.3. motivēt izglītojamos pilnveidot savus mācību sasniegumus, veicot pašnovērtējumu;

       2.2.4. veicināt izglītojamo, pedagogu un vecāku sadarbību.

3. Vērtēšanas principi

   3.1. Sistēmiskuma princips– mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums;

   3.2. Atklātības un skaidrības princips– pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji;

   3.3. Metodiskās daudzveidības princips– mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus;

   3.4. Iekļaujošais princips– mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam;

   3.5. Izaugsmes princips– mācību snieguma vērtēšanā, īpaši mācīšanās posma noslēgumā, tiek ņemta vērā skolēna individuālā mācību snieguma attīstības

4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un īstenošana

  4.1. Mācību snieguma vērtēšanas veidi:

     4.1.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvo vērtēšanu īsteno:

                4.1.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

                 4.1.1.2. izglītojamais, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;

      4.1.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno:

                 4.1.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;

                  4.1.2.2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;

      4.1.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma noslēgumā (piemēram, tēmas, tēmas daļas, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu īsteno:

                   4.1.3.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;

                   4.1.3.2. centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.

     4.2. Izglītojamā mācību sniegums summatīvajā vērtēšanā tiek izteikts:

      4.2.1. 1.–3. klasē – aprakstoši apguves līmeņos;

      4.2.2. 4.–12. klasē – 10 ballu skalā.

          4.3. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

      4.3.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

      4.3.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes;

      4.3.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus;

      4.3.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.

4.4. Mācību sniegumu vērtējot ballēs, Skolā tiek izmantota vienota vērtējuma skala:

4.5. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus izstrādā mācību priekšmeta skolotājs atbilstoši mācību priekšmeta programmai, Skolas īstenotajām izglītības programmām un šai Kārtībai.

4.6. Katra semestra sākumā visos mācību priekšmetos tiek plānots, saskaņots katra mācību priekšmeta tēmas vai tēmas daļas nobeiguma pārbaudes darbu grafiks konkrētajam laika posmam. Pārbaudes darbu grafiks un izmaiņas tajās tiek ievietotas e-klasē.

      4.6.1. mācību priekšmeta skolotājs semestra sākumā informē izglītojamos par paredzamajiem tēmu nobeiguma pārbaudes darbiem, to skaitu, aptuveno norises laiku, tēmām.

      4.6.2. izglītojamajiem pamatskolas posmā dienā drīkst būt ne vairāk kā divi, 10. – 12.klasē- ne vairāk kā viens pārbaudes darbs tēmas vai tēmas daļas nobeigumā.

      4.6.3. sportā un veselībā, vizuālajā mākslā, dizainā un tehnoloģijās skolotāji pārbaudes darbus plāno, neatspoguļojot pārbaudes darbu grafikā.

     4.6.4. objektīvu iemeslu dēļ var tikt veiktas izmaiņas e-klases pārbaudes darbu grafikā.

4.7. Minimālais tēmas/tēmas daļas nobeiguma vērtējumu skaits semestrī:

4.8. Formatīvajā vērtēšanā var izmantot “ieskaitīts/neieskaitīts” (i/ni) vai %  kā informatīvu apzīmējumu.

4.9. Pedagogs var lietot apzīmējumu “nav vērtējuma” (n/v). Tas nav vērtējums, bet tikai fakta konstatācija par to, ka izglītojamais nav veicis darbu.

4.10. Izglītojamo sniegumu olimpiādēs, konkursos, skatēs, sacensībās var pedagogs var vērtēt 10 ballu skalā, veicot ierakstu par to e-klases žurnālā.

4.11. Izglītojamo sniegumu pētnieciskajos, zinātniski pētnieciskajos darbos, projektu darbā pedagogs var vērtēt 10 ballu skalā, veicot ierakstu par to e-klases žurnālā.

4.12. Izglītojamais neveiktu tēmas vai tēmas daļas noslēguma pārbaudes darbu var veikt līdz nākošajam tēmas vai tēmas daļas noslēguma pārbaudes darbam, kā arī veikt atkārtoti, lai uzlabotu vērtējumu līdz nākamajam pārbaudes darbam.

4.13. Izglītojamais nevar veikt tēmas vai tēmas daļas noslēguma pārbaudes darbu tā vērtējuma uzlabošanas sakarā trīs dienas pirms semestra noslēguma.

5. Izglītojamo mācību sasniegumu atspoguļošana e-klasē un liecībā

5.1. Mācību priekšmeta pedagogs katrā mācību stundā veic ierakstu e-klases žurnālā, norādot izglītojamo kavējumus, iegūtos vērtējumus, norādes nākošajai stundai, nepieciešamās piezīmes par mācību procesa norisi.

5.2. Pedagogs izglītojamo pārbaudes darbā saņemto vērtējumu ieraksta e-klases žurnālā 1 nedēļas laikā no darba veikšanas dienas. Novērtētos pārbaudes darbus pedagogs uzglabā līdz semestra beigām.

5.3. 1.semestra, 2.semestra un mācību gada beigās mācību priekšmeta pedagogs e-klases žurnālā ieraksta semestra un gada vērtējumu visos mācību priekšmetos 10 ballu skalā 4.-12.klasē, aprakstoši apguves līmeņos (STAP) 1.-3.klasē.

5.4. Klases audzinātājs 1.semestra un mācību gada beigās sagatavo liecības ar izglītojamo  vērtējumiem semestrī, mācību gadā  visos  izglītības programmas  priekšmetos.

5.5. Mācību gada beigās klases audzinātājs vērtējumu pa semestriem un gadā ieraksta mācību sasniegumu kopsavilkumā e-klasē, gada vērtējumu- personas lietā.

6. Izglītojamo mācību sasniegumu analīze

6.1. Pārbaudes darbu rezultātus mācību gada laikā analizē konkrētā mācību priekšmeta skolotājs.

6.2. Mācību gada beigās priekšmeta skolotājs izanalizē izglītojamo sasniegumus un rezultātus iesniedz konkrētajai metodiskajai komisijai, direktora vietniecei izglītības jomā.

6.3. Mācību gada rezultātus apspriež metodiskā komisija, lai vienotos par tālāko darbību, izvirzītu turpmākā darba uzdevumus.

6.4. Mācību gada beigās skolas un valsts pārbaudes darbu rezultātus analizē metodiskajās komisijās,  ziņo par rezultātu analīzi mācību gada noslēguma Pedagoģiskās padomes sēdē.

7. Sadarbība ar vecākiem

7.1. Klases audzinātājs informē vecākus par mācību stundu kavējumiem un citām aktualitātēm. Katra mēneša beigās 1.-12.klases audzinātājs sagatavo izglītojamā sekmju izrakstu, par kura pieejamību e-vidē informē vecākus. Nepieciešamības gadījumā (ja to vēlas klases audzinātājs vai vecāki) sekmju izrakstu sagatavo arī papīra formā. Par mācību sasniegumiem, dinamiku klašu audzinātāji pēc nepieciešamības informē vecākus arī individuālās sarunās.

8. Noslēguma jautājumi

8.1. Kārtība un grozījumi tajā tiek apspriesti un saskaņoti Skolas Pedagoģiskās padomes sēdē.

8.2. Kārtību un grozījumus tajā apstiprina Skolas direktors, balstoties uz Skolas Pedagoģiskās padomes lēmumu.

8.3. Ar kārtību izglītojamos un viņu vecākus iepazīstina klašu audzinātāji. Kārtība tiek ievietota e-klasē un Skolas mājas lapā.

8.4. Kārtība stājas spēkā ar 2022.gada 1.septembri.

8.5. Ar šīs Kārtības spēkā stāšanos spēku zaudē 2021.gada 27.augustā apstiprinātā “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība”.

              Direktors                                                                                 I. Slišāns

       Vērtēšanas kārtība 2022./23.m.g.